Pages

1/23/2011

wazāp...

Kā iet? :) 
wow otrais ieraksts janvārī, jā un vienā gadā... :D
kas tad īsumā ir noticis.... pašlaik baudu brīvdienas no sesijas! jā man pirmā mūzā sesija universitātē ir pagājusi! atzīmes ir visnotaļ normālas.. šur tur varēju labāk, bet slinkums...
pašlaik šis brīvlaiks ir izvērties par vareni dīvainu brīvlaiku, jo mans emocionālais stāvoklis(wow cik gudri) ir dažādos stāvokļos, jo te man ir vienkārši labi, tad esmu sabrukusi, bet tad atkal viss ir vienkārši super...
Vakardien ļoti labi pacilāja notikums, ka Nikolajs Puzikovs uzvarēja Muzikālajā bankā... :) gandrīz piedzēros, bet vienai kaut kā negribējās dzert! :D :D Vēl joprojām gaidu brīdi, kad beigšu ieķerties dažādos slavenos/sabiedrībā pazīstamos cilvēkos, laikam, tas man uz mūžu. :O
Es ar Nikolaju, 2010. gada, 21.augustā
Bet nu Rīgā parādīšos tikai vai nu 6tajā vai nu 7tajā februārī... :) īstenībā pietrūkst tās pilsētas, jo varēju gulēt cik ilgi gribēju... a tagad? kāds ieskrien manā istabā jāceļas.... grr.. tai brīdī nolādu visu pasauli.
Tātād mērķi nākošnedēļ:
  • nogludināt drēbju kalnu;
  • uzrakstīt vēstuli Laurai, kura noteikti gaida viņu;
  • uzvārīt boršču;
  • iztīrīt māju, jo šonedēļ svinības mini. :D


 Labi es laikam došos prom no datora... :) man ir kāds rakstiņš, kuru rīt gribētu nodot Jums publiskai apskatei, viņš tikai jāpabeidz! :)
Rasa

1/14/2011

ej prom ziema, gribu zaļu pavasari

man kā cilvēkam, kuram patīk baltais prieks, kas gurkst zem kājām šoreiz man jau viņš ir apnicis. gribu ko zaļu un svaigi smaržojoši, gluži kā nesen grieztu laimu.

Vakar kursa biedrenes ietekmē iztīrīju draugu sarakstu draugiem.lv un skype kontaktus. tā nu cilvēku skaits palika mazāks! patīkami apzināties, ka nav vairs lieku cilvēku mana saraksta ar kuriem vairs nerunāju un, kuri nav par savu esamību, ko rādījuši.  
Tā nu vēl daudzas lietas sāk apnikt un gribās to izbeigt. Gribās saņemt kādu pateicību par to ko esi izdarījis un kādu, paldies! Bet pretī tu saņem to pašu ko vienmēr lielo neko un izbolītas acis. Nezinu vai šis cilvēks to izlasīs, bet ja izlasīs varbūt aizdomāsies! 
Variet iedomāties situāciju, ka tu uztaisi sev mērcīti, kuru atstāj nākošai dienai vakariņas! paliek lielā pannā puse un vēl pusīte. Tā nu šodien devos uz eksāmenu ar domu, ka vakariņās uzcepšu kartupeļus klāt un uzsildīšu mērcīti... tā nu atbraucu mājās gan no fakultātes, gan no veikala(Paldies, Ksenij, par labi pavadīto laiku). ienāku virtuvē domāju mizošu kartupeļus cepšu! skatos, kur man mērce? nau! padomāju Opis(tā nu viņu saucu - dzīvokļa saimnieks) ielicis ledusskapī. Atveru ledusskapi un tur mana mērce no kuras ir palicis pāri mazliet. sūtu Madarai(dzīvokļa biedrenei) sms prasu: "Čau! Tu biji dzīvoklī?" saņēmu sms, ka esot bijusi, pretī nosūtīju: "Paldies, ka daudz vakariņas atstāji!" AP to brīdi ierodas Opis no veikala saka, ka mēs te ar Madaru paēdām, es domāju, ka nebūsi kaut biju pateikusi, ka šonedēļ palieku Rīgā arī Madara to zināja. Pie viena saņemu atbildi no Madaras: Labu apetīti, mums ar opi ļoti garšoja, bet es nezinu, kur palikuši visi kartupeļi, rīsi un makaroni, goda vārds, un mēs ar opi nemaz daudz neapēdām. Tā nu bija viņas sms! Opis 'vle kamēr lasīja pateica, ka Madara pēdējos kartupeļus uzcepusi. Un, tad man tāda škrobe parāva, gribēju nosūtīt sms Kartupeļus esmu vedusi tikai es, tu vienreiz atvedi un tur bija tikai pāris. Rīsus esmu ēdusi vienreiz, un makaronus vienreiz paņēmu tavus tāpat kā tu manus. Es nedomāju, ka tas ir godīgi, ka vedu mājas dažādas lietas, rezultātā kāds cits viņas arī apēd... 
Un kā man tagad rīkoties? Nav pirmā reize... Pašlaik sāku apdomāt citas dzīvesvietas iespējas... Vienkārši man jau ir viss līdz kaklam, jo cik ilgi cilvēks var to turēt un klusēt?