ilgas...

Jo ātrāk tuvojas datums, kad būšu mājās, jo sirdī biežāk ieklīst tukšums. Ilgas pēc ģimenes, mājdzīvniekiem un draugiem. 

Man šodien ir brīvdiena un nedaudz palasījos Elīnas bloga arhīvu.. :) Tici man cik tu man ļoti pietrūksti. Es tikai ar pozitīvām emocijām atceros visu. Saukšu to par Rīgas laiku. Kad abas klīdām pa Rīgas ielām. Gan pēc balvām, kas vinnētas konkursos, gan vienkārši tāpat ķerot momentu. Kā Centrāltirgū pirkām svaigus dārzeņus pavasarī. Kā tapa  kulinārijas šerdervi gan tavā, gan manā virtuvē. Kā gājām vērot lielos kuģus. Kā saprati man, kad asaras vienkārši bira. Par visu, kas sakrājies. Kā arī palīdzēji izkļūt no parādu bedrēm augstskolā, tomēr no pēdējās bedres nespēju pat pati izrāpties. Ah.. acīs pat saskrēja asaras.. Cik tu man ļoti pietrūksti... nopietni... :( 

Man vēl  pietrūkst manas burvīgās Lēdijas Marijas. Kura vienmēr ir manu ikdienu padarījusi krāsaināku un smieklīgāku. Visa vasara gandrīz ar tevi pavadīta tika. 

Es varētu vēl un vēl turpināt... Bet man tik ļoti ļoti pietrūkst šie divi cilvēciņi. :( Es Jūs mīlu! 

Nevaru arī sagaidīt, kad satikšu Lauru, kura arī būs Latvijā drīz drīz... 

saņemies un baudi....

Pavasaris... vienmēr atnāk gaidīts, jo visiem gribās novilkt ziemas apģērbu un nolikt skapja dziļākajā nostūrī. 

Cilvēki šeit staigā daži vēl ziemas drēbēs, bet daži jau kā vasarā... temperatūra turas virs 10 grādiem un mans telefons apgalvo, ka pašlaik ir +12. bet pirmīt sēdēju balkona, ēdu saldējumu likās ka ir daudz daudz siltāk. :) Šodien man brīvdiena... nav jāuztraucas, ka vēlāk jāiet uz darbu. Tā nu pašlaik klausos vienu no 8tracks.com playlistiem un sajutu iedvesmu. :) 

Pašlaik sevi cenšos ierobežot izdevumos, jo JŪNIJĀ jau būšu mājas. Datumu neatklāšu, bet tas būs neilgi pirms garākas dienas gadā.  :) Protams, sirds vēl kāro pēc pēdējiem pirkumiem un sev arī to neliegšu. Viens no pēdējiem lielajiem pirkumiem bija biļetes uz mājam un biļetes uz Positivus. beidzot savu sapni piepildīju.. būšu tur, lai dzīvo mūzika!

aloha

viens, divi, trīs un pavasaris klāt... 

Kaut Latvijā sola sniegu, puteni un kādus tur vēl brīnumus. Mana sala ir ietinusies miglas mākonī.. Bet pavasari var redzēt.. Narcises zied un putni čivina.

Teikšu tā manā dzīvē nekas nav mainījies... Daži zaudējumi un ieguvumi. Bet joprojām tā pati es... mīksts un pūkains liels mākonis :) 

Teikšu tā drīz jau būs 5 mēneši kopš šeit dzīvoju. Nav vairs daudz palicis un tad jau mājās. :) 

Sāku galvā jau apdomāt, ko es gribu darīt vasarā... ko es gribu redzēt. Tad jau redzes. Negribu daudz plānot... bet mazas idejas ir. :) 

Protams, jāapciemo daudz cilvēki un jāpavada laiks ar savējiem. :) 

Darba... kā darbā... strādāju.. reizēm viss jau ir piegriezies, bet citreiz kaut kā enerģiju dod darbs. 

Noteikti bezjēdzīgākais bloga ieraksts. bet gribējās ko uzrakstīt. :) 

Ja Tev kādi jautājumi... droši ieraksti komentāros... atbildēšu... 

Gan par darbu šeit uz salas, gan sadzīvi... 

hello

Šodien īpašais 11.12.13. datums :) 

Atcerējos par savu blogu, tad nu domāju jāuzraksta kaut kas. 

Vakar pamodos slima. Deguns tek, acis deg un asaro. Galvā dīvains spiediens. Šodien jūtos labāk. Pašlaik tiesāju lielu bļodu ar vistas zupu. :) Paldies bosam, kas man uztaisīja. Būs jāpalūdz recepte, jo es tiešām jūtos labāk. 

Tā nu tā, kas manā dzīvē mainijies? Vairs neesmu Latvijā. Jau vairāk kā mēnesi dzīvoju Genzijā (Guernsey jeb citi to sauc par Gērnsiju). Strādāju ķīniešu restorānā "Mandarin Garden". Mani darba pienākumi? No rīta iztīrīt restorānu, vakarā apkalpot cilvēkus. Darbs nav smags, kaulus nelauž. Grūtākais ir tas reizēm saprast, ko cilvēki grib no tevis un pareizi pierakstīt to, ko cilvēki pasūta. :) Bet atceroties pirmas nedēļas... redzot ēdienus man vienmer bija jautājums: "Kas tas?". Bet ziniet, pieķēru sevi pirms pāris nedēļām, ka es zinu ēdienus, kā tie izskatās, protams, ir ēdieni, ko ne reizi neesmu redzējusi, bet vienmer jau ir kāds kam pajautāt. Tā kā ar laiku būšu profesionāle. :D  

Piektdienas un sestdienas ir trakākās dienas, jo ir ļoti daudz cilvēku, bet viss ir paveicams :) Bet toties pirmdienas ir manas mīļākas dienas- algas diena un tas ka nākamā diena man ir brīva. 

Tā vairāk par šo vietu. Te ir ļoti skaisti, kā pasakās. Tādi mazi meži, kas man liek sajusties, kā "Alisei Brīnumzemē". Vienīgais nedaudz dīvaini, ka deembrī šeit ir plus 8 grādi. Sniega arī nav, bet nu varu saplest papīru un izmētāt pa istabu. tik kurš to pēc tam tīrīs? Runājot par Ziemassvētkiem, Ziemassvetku vakars man ir jāstrādā, toties pēc tam divas brīvas dienas. :) 25.decembrī būs te pat restorānā pasēdēšana, jo restorāns ir ģimenes uzņēmums, tad nu būsim te daudzi. :) Bet vismaz nebūšu vientuļa svētkos. :) 

mana bļoda ar zupu tulīt būs beigusies, tad nu tagad lieku lielu punktu šim ierakstam. :)