Piecas lietas

Klīdu pa jaunajiem ierakstiem... Līdz uzdūros ierakstam blogā Mana pasaule rakstam. 

Noteikumi ir pavisam vienkārši vajag uzrakstīt piecas lietas, kas tev nepatīk, kaitina un piecas lietas, kas tev patīk. Sākšu tad ar to, kas man nepatīk:

1. Latvijā novērojama lieta, kad kūst sniegs, līst lietus un uzsalst.. Tad es vienmēr piesmeļu kājas ar ūdeni un sanāk dzīvoties ar slapjām kājām. Un vēl ja nākamajā dienā uzsalst izkusušais sniegs no rīta.. garantēts kritiens man... Es vienkārši uz kājām neturos. Prieks, ka man ir sanācis izvairīties no tā, jo dzīvoju vietā, kur sniegu neesmu redzējusi un termometrs zem 0 vēl nav noslīdējis. Ceru, ka šogad tā arī būs. 

2. Man tracina, kad zupu strebj.... Es vienkārši nevaru izturēt. Priecājos, ka nedzīvoju ar vecākiem, kam ļoti patīk to darīt.. :D 

3. Man reizēm riebjas šejienes laiks. Esmu ieplānojusi brīvdiena, ko darīt un ārā gāž.. Nākas palikt mājās. Labi vismaz nauda pietaupās, bet nu sēdēt mājas.. es to daru visas citas dienas :D 

4. Laikam pašai sev man riebjas, nepatīk tas, ka esmu ļoti greizsirdīga. Vienam ir un man nav... bieži noved pie asarām un sāpošas sirds. Bet es māku priecāties arī par citu laimi. 

5. Asakas... zivju asakas... Es vienkārši nevaru... es vispirms iztīrīšu savu zivs gabaliņu kārtīgi, tad tikai sākšu ēst neskatoties uz to ka kartupeļi jau atdzisuši. 

Kaut kā pirmās četras lietas sanāca ātri, bet pie pēdējas piedomāju.. Bet tad atcerējos... tādēļ laikam ēdu tikai laša fileju... Citas zivis prasa lielas rūpes no manis. :D 

Lietas, kas man patīk: 

1. Kaķi un suņi... es vienkārši nevaru... ieraugu mīlīgu kaķēnu, kaķi un kucēnu. Man sirds vienkārši ietrīcas. Un tie mīlīgie video... Es varētu stundām ilgi skatīties. 

2. Vasaras lietus. Pēc karstas dienas... kad nolīsts atsvaidzinošs lietus.. pasaule smaržo tik skaisti. 

3. Ziedi, puķes..  es tomēr esmu sieviete un ziedus dievinu. 

4. Latvijas rudens... tās krāsas... tās krāsas... šogad diemžēl rudeni palaidu garām.. bet zinu ka bija skaists. Šeit viss ir zaļš.. 

5. Ziemassvētki... es vienkārši nevaru... mani mīļākie svētki... mūzika, dekorācijas, lampiņas... :) skaisti. 

Tā nu uzrakstīju par sevi kaut ko. Un tagad es izaicinu Tevi... jā Tevi uzrakstīt savas piecas lietas, kas tev patīk, kas nepatīk!

Cilvēkiem, kurus es mēdzu dēvēt par draugiem

Reizēm tev liekas, ka dzīvei zudusi jēga, ka tā neko nedod. Tu dari labus darbus, bet tas neatmaksājas. Man vienmēr ir licies, ka kāds tur augšā krāj plusiņus par labajiem darbiem un kad pienāk laiks izspēlē tavas dzīves kārtis tā, ka tu esi laimīgākais cilvēks uz pasaules. Šī sajūta ir īslaicīga, jo kā jau cilvēkam tev gribās vairāk un atkal sāc žēloties.

Ir brīži, ka gribi kokā iesiet striķi un pakārties. Nu dari to... kam no tā bus vieglāk? Varbūt tev, bet pārējiem, kas paliks aiz tevis nebūs. Jo tu domā ka egoists tai brīdi: "Man grūti, man nav naudas, nevienam mani nevajag"... Ir cilvēki kas palīdz to redzot, jo pat smaidīgākais cilvēks iekša var slēpt lielas sāpes un bailes.  Bailes no dzīves, ko tā nesīs. Nu labi tu centies izdarīt galu vienreiz.... tevi izglābj, bet tu esi muļķis un dari to vēlreiz... Reiz tam augšā apniks tevi glābt un taupīt kam svarīgākam. Tu vienkārši palaidīsi garām daudz brīžus, kurus par naudu nopirkt nevarēs.

All Of The Stars

Rasa atvera savu blogu, secinaja, ka sen nav rakstijusi un ta tapa vardu rindas.Tad vina pamanija, ka pec datora remonta garumzimes ir nozudusas. Un pēc mazas konsultācijas, iepazīstos atkal ar garumzīmēm. Paldies, Lauma! :) 

Jā, kā jau teicu ļoti sen nav rakstīts. Esmu laimīgi nokļuvusi mājās un drīz jau atkal krāmēju čemodānus. Jā, dzīve nestāv.. es dodos tālāk. 

Vasara paskrēja ātri.. Jāņi, Positivus, paspēju pastrādāt, visādi citādi piedzīvojumi. Neteikšu, ka pati lieliskākā vasara, jo biju plānojusi daudz ko. Bet kā parasti pieviļ cilvēki un tu kļūdies. 

Ārā vasara ir beigusies, vēl gaidu atvasaru, bet kad tā būs nezinu. :) 

Pašlaik pēdējās nedēļas Latvijā paskries darot neizdarītas lietas un sakārtojot visu.  

Vispār sāku rakstīt šo ierakstu ar domu, bet doma pazuda kaut kur pie garumzīmju meklēšanas. Bet galvenais esmu dzīva un vesela.! :) Un par gadu vecāka.

Atzīšanās sev...

Cik reizes cilvēks kāps uz viena grābekļa? Laikam, dažiem patīk sasisties vienreiz, otrreiz, trešreiz un vēl daudzas reizes.

Kļūdas cilvēks pieļauj daudzas gan lielas, gan mazas. Ir cilvēki, kas mācās no kļūdām, bet ir tie, kuriem patīk kļūdies vēlreiz tāpat.. Sajust sāpes. Bet sāpinot sevi, tu arī sāpini citus.

Tāpat arī cilvēks piedot var pāris reizes... Nodevību, melošanu... Bet cilvēka sirds arī to nevar ilgi izturēt. Cilvēks grib būt laimīgs.

Cilvēkam ir vajadzības. Viena no vajadzībām ir mīlestība. Mīlestība, kuru saņemt no otra cilvēka un kuru dot pretī. Vai nebūtu skaisti, ja mēs satiktu to vienu izredzēto, apprecētos un nodzīvotu līdz nāvei kopā. Ir tādi, kuriem tas sanāk. Bet dzīvē nāk kārdinājumi, kuriem cilvēks kā baudītājs nespēj pretoties. Lai pretotos vajag stingru nostāju sev pateikt "NĒ", bet retais kurš to spēj. Uzticas otram, kamēr otrs to izmanto un gūst uzvaras garšu no tā. 

Ir atnācis rudens. Kokiem sāk palikt auksti, cilvēkam arī.. Sakot jau, ka pavasari cilvēks meklē otru pusīti. Bet tuvojas rudens, ziema... aukstākie mēneši. Divatā tos būtu pavadīt siltāk. Bet dzīve kā parasti izspēlē visādas kārtis, vai spēlē šahu ar tevi. Tu esi figūra šaha spēlē un Jūs jau zināt, kas ar figūrām notiek... 

Vai nebūtu skaisti, ka Tu pārsalis ziemas vakarā atnāktu mājas. Tevi sagaidītu silta māja, dzīvoklis, istaba. Dzīvoklis būtu sasildīs gan ar siltumu, gan ar cilvēku, kurš tevi mīl. Ar viņa sapņiem par Jums, ar domām par tevi. Viņš vai viņa sasildītu Tavu nosalušo degungalu un pasniegtu krūzīti ar siltu tēju. Pasmaidītu un noprasītu: ''Nosali?", Tu ātri pamātu ar galvu un viņš vai viņa apskautu Tevi. 

Daudzi cilvēki tiecas meklē to savu otru pusīti... bet varbūt viņa atnāk, kad vismazāk gaidi? Vai tomēr labāk pašam sameklēt? 

Dzīve sūta Tev dažādus cilvēkus priekšā. Katrs iemāca Tev kaut ko, kas Tev nākotnē noderēs. Iespējams.

Reizēm jūtas ir tik stipras, ka Tevi vienkārši velk pie otra atpakaļ. Un Tu jūti, ka otrs arī nav vienaldzīgs pret Tevi. Bet dzīvē visādi notiek un otrs mēdz arī sabojāt visu to labo, kas bijis. Un Tu domā dot otru iespēju vai nē.. Grūtākais ir tas, ka līdzcilvēki Tevi līdz galam nesaprot. Cik ļoti Tu mīli otru, ka Tev sāp viss. Protams, viņi cenšas Tevi pasargāt, nepieļaut kļūdas, ko viņi kādreiz pieļāvuši. Bet varbūt Tu vēlies pieļaut kļūdas, mācīties.. 

Bet varbūt nepieciešams laiks. Runājot, ka laiks dzēš visu?! Bet Tu jau tāpat to neaizmirsti. Atceries ik pa laikam un Tev sāp. Tu ietinies savā segā un raudi.. klusumā.. viena... un ceri, ka kāds atnāks Tevi mierināt. Bet nenāk neviens. Ja nu kādreiz atnāk kāds, ir jautājumi, bet tajā brīdī Tu negribi atbildēt uz nevienu. Tu gribi, lai Tevi apskauj un stingri samīļo. 

Bet patiesībā Tu dzīvo uz mākoņa.. mīksta un pūkaina. Un ļoti gribi no viņa nokāpt, bet tev gribās, ka tieši viņš padod Tev roku un palīdz. Bet viņš to nesaprot un Tu paliec viena. 

atrastā

negribēju atkal bloga ierakstu vai esmu mirusi? 

Teikšu tā esmu ierūsējusi. Slinkums, tā saucamā rudens  depresija un vēl visādus iemeslus vienmēr var atrast. 

Kamēr citur snieg sniegs, tikmēr Rīgā lietus lāses sitas logā. Esmu nolēmusi šo nedēļas nogali pavadīt Rīgā, kaut sākumā domāju doties uz Limbažiem. Svētdien jāstrādā jau, kaut kā tā ceļošana reizēm apnīk. :) 

rudens depresija

Laikam, man ir uznākusi rudens depresija, kad uz lietām gribās gribās vienkārši paskatīties uz aizmirst. līdz ar to rodas iekavēti darbi. tu viņus atliec, atliec un atliecies līdz ar to beigās ir tāda kaudze, kad vienkārši viņi ir jāsāk darīt un beigās tu esi pats uz sevi dusmīgs, jo esi visu iekavējis.
laikam kaut kā bēgot no šis depresijas es izvēlos sev acu priekšā nolikt, ko košu. nomainīt kādā portālā fonu uz košām krāsām.... Cenšos arī savā mūzikas playlistā ielikt ko ātrāku un mazāk izvēlēties lēnās dziesmas. kaut kā jau šis laiks jāpārdzīvo, kad koku lapas no dzeltenām paliek brūnas. vienkārši- ikdienai pietrūkst krāsas.
reizēm atmiņā atgriežas tie jaukākie brīži ar manām auklējamām. gribu vēl kādu reizi aizbraukt, bet uz citu valsti. Beļģiju vai Nīderlandi. Kā mēs ar vecāko jokojāmies ar mazāko. Reizēm viņa pat apvainojās un nācās lūgt piedošanu. Kā spēlējāmies ar ūdens pistolēm, kas beigās jau pārgāja par ūdens laistīšanos. Parasti ielējām ūdeni kādos traukus un tad pistoles uzpildījām. Un kādā no šim reizēm tika šie trauki uzgāzti vienai otrai virsū! :D



Šodien pie manām durvīm ieradās Jehovas liecinieki... uzdeva kādu jautājumu, uzreiz pateicu, ka esmu katole, tad jau saprata, ka īsti nav ko ar mani runāt un iedeva kaut kādus papīrus aizgāja. Pirms mirkļa kaķis ņaudēja prasīju: "Vai viņu vajadzēja atdod līdzi Jehovas lieciniekiem?" uzreiz apklusa. :D

laiks

klau cik skaisti te līst, peļķēs burbuļi plīst, labāk palikt tepat un tos burbuļus nosargāt 

 

 Rudens ir atnācis.... dienas paliek īsākas, tumšākas. Lapas krāsojas dzeltenos, sarkanos toņos. Āboli dārzos krīt ar blīkšķi. Un iesnu laiks ir sācies. šogad pamanījos manāmi ātri apaukstēties.... Pirmdien biju jau ar temperatūru. Tā nu visa nedēļa pagāja šķaudot, klepojot un draudzējoties ar kabatslakatiņu.
Izlasīju žurnālā, ka vienmēr labi ir sevi palutināt ar ziediem un plus tās uzlabo garastāvokli katru rītu paskatoties uz tām. Tāpēc, var atlīdzināt kādu naudu ziedu iegādei, nav jāpērk visdārgākās, bet kādas. Noliec tai vietā, kur no rīta pieceļoties tās redzi... :)