pavasaris joprojām galvā.

es domāju, ka tikai filmās ir skūpsti, kuri gāž no kājām... nē, dzīvē tā arī notiek un pašam to piedzīvot ir tik skaisti un brīnišķīgi. kājas paliek ļenganas un tevi tur tikai viņš. 

jau minēju, ka manas attiecības izbeidzās, bet tagad ir sācies process, kam jaunam. 

vakar viņš mani pasteidza ar tik garu rozi.. citu reizi teica: "piedod bez puķēm" es: "skaties tik daudz ceriņu".  vakara beigās man bija tik daudz ceriņu, abi izlijuši, bet kolosāls vakars. arī vakar tiku pie ceriņiem. tagad visa virtuve smaržo pēc ceriņiem un galda vidū gara sarkana roze... :) 

šorīt uzkāpu uz svariem... nedaudz šokā 10 kg kaut kur pazuduši, nē, es esmu centusies, neko. varbūt vainojams šis pavasaris, kur visādi notikumi sākot ar bēdīgiem un beidzot ar brīnišķīgiem. 

bet es neko nenožēloju tās attiecības, kuras man bija tikai mēnesi. es ceru, ka šīs attiecības izdosies. 

šis ir mans mīļākais pavasaris. 

kaut kā beigas, ir kā laba sākums

kas izdarīts, tas ir izdarīts. kas pateikts, tas ir pateikts. 

sāpīgi, bet tas tomēr beidzās. to, ka šīs attiecības beigsies sapratu pēc pirmā emocionālā satricinājuma. centos turēt, bet kādēļ vienai jācīnās... ja otrs ir kā lupata? vakar es  to sapratu, ka vairāk nevēlos tikt sāpināta, izmantota. 

tomēr, ceru un gaidu to labo cilvēku, kurš būs pelnījis mani un es viņu. bet pašlaik baudu atkal brīvību. 

neaizmirsīšu nekad viņa solījumus, nekad neaizmirsīšu kā viņš teica, ka šīs attiecības ir nopietnas. 

tomēr, centīšos aizmirst viņu... pašlaik savā dzīvē viņu neredzu. 

vispār šī ir 100 ziņa/ieraksts. vajadzētu rakstīt biežāk, bet tas notiek tad kad ir iedvesma. un tā iet un tikpat ātri aiziet. 

dzīvot tagadnei? ilgoties pēc pagātnes? domāt par nākotni?

domāju katram dzīvē reiz uznāk nostaļģija, par to, kas bijis. citiem mēnesī reizi, citiem nedēļā reizi, citam katru dienu. protams, kas var būt labāks par labām atmiņām, bet reizē atceramies sāpes. 

katras meitenes sapnis ir princis baltā zirgā, bet tomēr taču jābūt reālai. varbūt viņš nebūs tik perfekts. bet viņš būs tavs. viņš tevi piespiedīs tik cieši klāt... un tu gribēsi palikt viņa rokās.. visu nakti.. visu to laiku, kas tev ir dots ar viņu. 

nekad nedomāju par attiecībām, ka viņas varētu aiziet tik tālu līdz kāzām... labi ir mazas domas, kā varētu būt. bet līdz šim cik ļoti saceros, vēl zemāk nokrītu. 

ir sāpīgi redzēt, ka otru kas nomoka. cilvēks līdz galam neatklājas. iespējams, viss ir laiku. bet reizēm ir sajūta, ka runā ar sienu.. vārdi atsitas atpakaļ.. 

arī sāpīgi ir dzirdēt no otra visu to labo, bet pēc tam viņš to labo noliedz. it kā saka, ka viss kartība, bet kādēļ ir jēga melot?

pavasaris

beidzot pienācis ilgi gaidītas pavasaris. šoreiz kaut kur aizkavējies bija. 

drīz jau dabu piepildīs ceriņu smarža, ābeļu un ķiršu ziedi. mans mīļākais laiks, kad viss ir sācis ziedēt un apkārt ir tik skaisti. 

pavasarī vienmēr apkārt ir arī mīlestība. citus gadus vienmēr ir pagadījies kāds ar ko aizrauties, bet tomēr vienalga kāds sirsniņā trūkst. šogad, tomēr kāds atnāca pie manis un kā sola vaļā tik viegli nelaidīs. 

lai cik dīvaini nebūtu, biju sev solījusi, ja līdz maijam manā dzīvē, kas nemainīsies es braukšu prom no Latvijas uz kādu laiku. tomēr, kas mainījās. viņš ir mans jau mēnesi un 5 dienas. laiks ātri paskrēja. 

katru dienu ilgojos pēc viņa vairāk un vairāk. reizēm vakaros ir tik grūti iemigt bez viņa. bet tomēr man ir viņš. es neesmu vairs viena. 

dažreiz liekas, ka pamodīšos un man viņa vairāk nebūs. bet es ceru, ka tās tomēr ir tikai manas iedomas. 

dzīve ir skaista un tad kad tu vismazāk gaidi, tad tā paliek vēl skaistāka! :) 

baudiet pavasari un drīz jau būs vasara. :)