Par Ziemassvētkiem un mazām laumiņām...

Pēc pārāk apnicīgu mušu lidošanas apkārt ar tekstu- "Tavs blogs kliedz pēc raksta!", esmu nolēmusi kā Lauma teica rakstīt par mazām laumiņām un Ziemassvētkiem jeb Ziemassvētkiem un mazām laumiņām. 

Pēc pirmās īsās  rindkopās jeb ļoti gara teikuma, sapratu nezinu cik tur latviski pareizi visa interpunkcija (ticiet vai es Google meklēju, vai tas vispār ir tas, ko domāju. Terminam interpunkcija ir divas nozīmes: pieturzīmju lietošana — pareizrakstības sastāvdaļa, kas palīdz lasītājam iespējami pilnīgāk uztvert uzrakstītā teksta saturu, norādot gan uz teksta gramatisko dalījumu, gan nozīmes niansēm; visu pieturzīmju kopums. Tātad kaut ko vēl no latviešu valodas terminiem atceros.)...  Jūs jau noteikti ziniet, ka mans blogs bieži vien ir haotisks, bet ja jau prasiet rakstu, tad jau arī būs. 

Atzīšanās sev...

Cik reizes cilvēks kāps uz viena grābekļa? Laikam, dažiem patīk sasisties vienreiz, otrreiz, trešreiz un vēl daudzas reizes.

Kļūdas cilvēks pieļauj daudzas gan lielas, gan mazas. Ir cilvēki, kas mācās no kļūdām, bet ir tie, kuriem patīk kļūdies vēlreiz tāpat.. Sajust sāpes. Bet sāpinot sevi, tu arī sāpini citus.

Tāpat arī cilvēks piedot var pāris reizes... Nodevību, melošanu... Bet cilvēka sirds arī to nevar ilgi izturēt. Cilvēks grib būt laimīgs.

Cilvēkam ir vajadzības. Viena no vajadzībām ir mīlestība. Mīlestība, kuru saņemt no otra cilvēka un kuru dot pretī. Vai nebūtu skaisti, ja mēs satiktu to vienu izredzēto, apprecētos un nodzīvotu līdz nāvei kopā. Ir tādi, kuriem tas sanāk. Bet dzīvē nāk kārdinājumi, kuriem cilvēks kā baudītājs nespēj pretoties. Lai pretotos vajag stingru nostāju sev pateikt "NĒ", bet retais kurš to spēj. Uzticas otram, kamēr otrs to izmanto un gūst uzvaras garšu no tā. 

Ir atnācis rudens. Kokiem sāk palikt auksti, cilvēkam arī.. Sakot jau, ka pavasari cilvēks meklē otru pusīti. Bet tuvojas rudens, ziema... aukstākie mēneši. Divatā tos būtu pavadīt siltāk. Bet dzīve kā parasti izspēlē visādas kārtis, vai spēlē šahu ar tevi. Tu esi figūra šaha spēlē un Jūs jau zināt, kas ar figūrām notiek... 

Vai nebūtu skaisti, ka Tu pārsalis ziemas vakarā atnāktu mājas. Tevi sagaidītu silta māja, dzīvoklis, istaba. Dzīvoklis būtu sasildīs gan ar siltumu, gan ar cilvēku, kurš tevi mīl. Ar viņa sapņiem par Jums, ar domām par tevi. Viņš vai viņa sasildītu Tavu nosalušo degungalu un pasniegtu krūzīti ar siltu tēju. Pasmaidītu un noprasītu: ''Nosali?", Tu ātri pamātu ar galvu un viņš vai viņa apskautu Tevi. 

Daudzi cilvēki tiecas meklē to savu otru pusīti... bet varbūt viņa atnāk, kad vismazāk gaidi? Vai tomēr labāk pašam sameklēt? 

Dzīve sūta Tev dažādus cilvēkus priekšā. Katrs iemāca Tev kaut ko, kas Tev nākotnē noderēs. Iespējams.

Reizēm jūtas ir tik stipras, ka Tevi vienkārši velk pie otra atpakaļ. Un Tu jūti, ka otrs arī nav vienaldzīgs pret Tevi. Bet dzīvē visādi notiek un otrs mēdz arī sabojāt visu to labo, kas bijis. Un Tu domā dot otru iespēju vai nē.. Grūtākais ir tas, ka līdzcilvēki Tevi līdz galam nesaprot. Cik ļoti Tu mīli otru, ka Tev sāp viss. Protams, viņi cenšas Tevi pasargāt, nepieļaut kļūdas, ko viņi kādreiz pieļāvuši. Bet varbūt Tu vēlies pieļaut kļūdas, mācīties.. 

Bet varbūt nepieciešams laiks. Runājot, ka laiks dzēš visu?! Bet Tu jau tāpat to neaizmirsti. Atceries ik pa laikam un Tev sāp. Tu ietinies savā segā un raudi.. klusumā.. viena... un ceri, ka kāds atnāks Tevi mierināt. Bet nenāk neviens. Ja nu kādreiz atnāk kāds, ir jautājumi, bet tajā brīdī Tu negribi atbildēt uz nevienu. Tu gribi, lai Tevi apskauj un stingri samīļo. 

Bet patiesībā Tu dzīvo uz mākoņa.. mīksta un pūkaina. Un ļoti gribi no viņa nokāpt, bet tev gribās, ka tieši viņš padod Tev roku un palīdz. Bet viņš to nesaprot un Tu paliec viena. 

pavasaris joprojām galvā.

es domāju, ka tikai filmās ir skūpsti, kuri gāž no kājām... nē, dzīvē tā arī notiek un pašam to piedzīvot ir tik skaisti un brīnišķīgi. kājas paliek ļenganas un tevi tur tikai viņš. 

jau minēju, ka manas attiecības izbeidzās, bet tagad ir sācies process, kam jaunam. 

vakar viņš mani pasteidza ar tik garu rozi.. citu reizi teica: "piedod bez puķēm" es: "skaties tik daudz ceriņu".  vakara beigās man bija tik daudz ceriņu, abi izlijuši, bet kolosāls vakars. arī vakar tiku pie ceriņiem. tagad visa virtuve smaržo pēc ceriņiem un galda vidū gara sarkana roze... :) 

šorīt uzkāpu uz svariem... nedaudz šokā 10 kg kaut kur pazuduši, nē, es esmu centusies, neko. varbūt vainojams šis pavasaris, kur visādi notikumi sākot ar bēdīgiem un beidzot ar brīnišķīgiem. 

bet es neko nenožēloju tās attiecības, kuras man bija tikai mēnesi. es ceru, ka šīs attiecības izdosies. 

šis ir mans mīļākais pavasaris. 

pavasaris

beidzot pienācis ilgi gaidītas pavasaris. šoreiz kaut kur aizkavējies bija. 

drīz jau dabu piepildīs ceriņu smarža, ābeļu un ķiršu ziedi. mans mīļākais laiks, kad viss ir sācis ziedēt un apkārt ir tik skaisti. 

pavasarī vienmēr apkārt ir arī mīlestība. citus gadus vienmēr ir pagadījies kāds ar ko aizrauties, bet tomēr vienalga kāds sirsniņā trūkst. šogad, tomēr kāds atnāca pie manis un kā sola vaļā tik viegli nelaidīs. 

lai cik dīvaini nebūtu, biju sev solījusi, ja līdz maijam manā dzīvē, kas nemainīsies es braukšu prom no Latvijas uz kādu laiku. tomēr, kas mainījās. viņš ir mans jau mēnesi un 5 dienas. laiks ātri paskrēja. 

katru dienu ilgojos pēc viņa vairāk un vairāk. reizēm vakaros ir tik grūti iemigt bez viņa. bet tomēr man ir viņš. es neesmu vairs viena. 

dažreiz liekas, ka pamodīšos un man viņa vairāk nebūs. bet es ceru, ka tās tomēr ir tikai manas iedomas. 

dzīve ir skaista un tad kad tu vismazāk gaidi, tad tā paliek vēl skaistāka! :) 

baudiet pavasari un drīz jau būs vasara. :)