2014.gada apskats

Pēdējās dienas cīnos ar internetu, te viņš strādā, te nē. Pārsvarā labs internets parādās, kad man jau drīz jādodas uz darbu. šodien par brīnumu ir diezgan labs. :) 

Gribēju nedaudz uzrakstīt par pagājušo gadu. Apsēdos uzrakstīju plānu, tad nu tagad centīšos, ko sakarīgu uzrakstīt. Noteikti par katru mēnesi nebūs, jo man diemžēl veca galva un pārsvarā mana ikdiena ir diezgan garlaicīga.

Par Ziemassvētkiem un mazām laumiņām...

Pēc pārāk apnicīgu mušu lidošanas apkārt ar tekstu- "Tavs blogs kliedz pēc raksta!", esmu nolēmusi kā Lauma teica rakstīt par mazām laumiņām un Ziemassvētkiem jeb Ziemassvētkiem un mazām laumiņām. 

Pēc pirmās īsās  rindkopās jeb ļoti gara teikuma, sapratu nezinu cik tur latviski pareizi visa interpunkcija (ticiet vai es Google meklēju, vai tas vispār ir tas, ko domāju. Terminam interpunkcija ir divas nozīmes: pieturzīmju lietošana — pareizrakstības sastāvdaļa, kas palīdz lasītājam iespējami pilnīgāk uztvert uzrakstītā teksta saturu, norādot gan uz teksta gramatisko dalījumu, gan nozīmes niansēm; visu pieturzīmju kopums. Tātad kaut ko vēl no latviešu valodas terminiem atceros.)...  Jūs jau noteikti ziniet, ka mans blogs bieži vien ir haotisks, bet ja jau prasiet rakstu, tad jau arī būs. 

Piecas lietas

Klīdu pa jaunajiem ierakstiem... Līdz uzdūros ierakstam blogā Mana pasaule rakstam. 

Noteikumi ir pavisam vienkārši vajag uzrakstīt piecas lietas, kas tev nepatīk, kaitina un piecas lietas, kas tev patīk. Sākšu tad ar to, kas man nepatīk:

1. Latvijā novērojama lieta, kad kūst sniegs, līst lietus un uzsalst.. Tad es vienmēr piesmeļu kājas ar ūdeni un sanāk dzīvoties ar slapjām kājām. Un vēl ja nākamajā dienā uzsalst izkusušais sniegs no rīta.. garantēts kritiens man... Es vienkārši uz kājām neturos. Prieks, ka man ir sanācis izvairīties no tā, jo dzīvoju vietā, kur sniegu neesmu redzējusi un termometrs zem 0 vēl nav noslīdējis. Ceru, ka šogad tā arī būs. 

2. Man tracina, kad zupu strebj.... Es vienkārši nevaru izturēt. Priecājos, ka nedzīvoju ar vecākiem, kam ļoti patīk to darīt.. :D 

3. Man reizēm riebjas šejienes laiks. Esmu ieplānojusi brīvdiena, ko darīt un ārā gāž.. Nākas palikt mājās. Labi vismaz nauda pietaupās, bet nu sēdēt mājas.. es to daru visas citas dienas :D 

4. Laikam pašai sev man riebjas, nepatīk tas, ka esmu ļoti greizsirdīga. Vienam ir un man nav... bieži noved pie asarām un sāpošas sirds. Bet es māku priecāties arī par citu laimi. 

5. Asakas... zivju asakas... Es vienkārši nevaru... es vispirms iztīrīšu savu zivs gabaliņu kārtīgi, tad tikai sākšu ēst neskatoties uz to ka kartupeļi jau atdzisuši. 

Kaut kā pirmās četras lietas sanāca ātri, bet pie pēdējas piedomāju.. Bet tad atcerējos... tādēļ laikam ēdu tikai laša fileju... Citas zivis prasa lielas rūpes no manis. :D 

Lietas, kas man patīk: 

1. Kaķi un suņi... es vienkārši nevaru... ieraugu mīlīgu kaķēnu, kaķi un kucēnu. Man sirds vienkārši ietrīcas. Un tie mīlīgie video... Es varētu stundām ilgi skatīties. 

2. Vasaras lietus. Pēc karstas dienas... kad nolīsts atsvaidzinošs lietus.. pasaule smaržo tik skaisti. 

3. Ziedi, puķes..  es tomēr esmu sieviete un ziedus dievinu. 

4. Latvijas rudens... tās krāsas... tās krāsas... šogad diemžēl rudeni palaidu garām.. bet zinu ka bija skaists. Šeit viss ir zaļš.. 

5. Ziemassvētki... es vienkārši nevaru... mani mīļākie svētki... mūzika, dekorācijas, lampiņas... :) skaisti. 

Tā nu uzrakstīju par sevi kaut ko. Un tagad es izaicinu Tevi... jā Tevi uzrakstīt savas piecas lietas, kas tev patīk, kas nepatīk!

Cilvēkiem, kurus es mēdzu dēvēt par draugiem

Reizēm tev liekas, ka dzīvei zudusi jēga, ka tā neko nedod. Tu dari labus darbus, bet tas neatmaksājas. Man vienmēr ir licies, ka kāds tur augšā krāj plusiņus par labajiem darbiem un kad pienāk laiks izspēlē tavas dzīves kārtis tā, ka tu esi laimīgākais cilvēks uz pasaules. Šī sajūta ir īslaicīga, jo kā jau cilvēkam tev gribās vairāk un atkal sāc žēloties.

Ir brīži, ka gribi kokā iesiet striķi un pakārties. Nu dari to... kam no tā bus vieglāk? Varbūt tev, bet pārējiem, kas paliks aiz tevis nebūs. Jo tu domā ka egoists tai brīdi: "Man grūti, man nav naudas, nevienam mani nevajag"... Ir cilvēki kas palīdz to redzot, jo pat smaidīgākais cilvēks iekša var slēpt lielas sāpes un bailes.  Bailes no dzīves, ko tā nesīs. Nu labi tu centies izdarīt galu vienreiz.... tevi izglābj, bet tu esi muļķis un dari to vēlreiz... Reiz tam augšā apniks tevi glābt un taupīt kam svarīgākam. Tu vienkārši palaidīsi garām daudz brīžus, kurus par naudu nopirkt nevarēs.

All Of The Stars

Rasa atvera savu blogu, secinaja, ka sen nav rakstijusi un ta tapa vardu rindas.Tad vina pamanija, ka pec datora remonta garumzimes ir nozudusas. Un pēc mazas konsultācijas, iepazīstos atkal ar garumzīmēm. Paldies, Lauma! :) 

Jā, kā jau teicu ļoti sen nav rakstīts. Esmu laimīgi nokļuvusi mājās un drīz jau atkal krāmēju čemodānus. Jā, dzīve nestāv.. es dodos tālāk. 

Vasara paskrēja ātri.. Jāņi, Positivus, paspēju pastrādāt, visādi citādi piedzīvojumi. Neteikšu, ka pati lieliskākā vasara, jo biju plānojusi daudz ko. Bet kā parasti pieviļ cilvēki un tu kļūdies. 

Ārā vasara ir beigusies, vēl gaidu atvasaru, bet kad tā būs nezinu. :) 

Pašlaik pēdējās nedēļas Latvijā paskries darot neizdarītas lietas un sakārtojot visu.  

Vispār sāku rakstīt šo ierakstu ar domu, bet doma pazuda kaut kur pie garumzīmju meklēšanas. Bet galvenais esmu dzīva un vesela.! :) Un par gadu vecāka.

ilgas...

Jo ātrāk tuvojas datums, kad būšu mājās, jo sirdī biežāk ieklīst tukšums. Ilgas pēc ģimenes, mājdzīvniekiem un draugiem. 

Man šodien ir brīvdiena un nedaudz palasījos Elīnas bloga arhīvu.. :) Tici man cik tu man ļoti pietrūksti. Es tikai ar pozitīvām emocijām atceros visu. Saukšu to par Rīgas laiku. Kad abas klīdām pa Rīgas ielām. Gan pēc balvām, kas vinnētas konkursos, gan vienkārši tāpat ķerot momentu. Kā Centrāltirgū pirkām svaigus dārzeņus pavasarī. Kā tapa  kulinārijas šerdervi gan tavā, gan manā virtuvē. Kā gājām vērot lielos kuģus. Kā saprati man, kad asaras vienkārši bira. Par visu, kas sakrājies. Kā arī palīdzēji izkļūt no parādu bedrēm augstskolā, tomēr no pēdējās bedres nespēju pat pati izrāpties. Ah.. acīs pat saskrēja asaras.. Cik tu man ļoti pietrūksti... nopietni... :( 

Man vēl  pietrūkst manas burvīgās Lēdijas Marijas. Kura vienmēr ir manu ikdienu padarījusi krāsaināku un smieklīgāku. Visa vasara gandrīz ar tevi pavadīta tika. 

Es varētu vēl un vēl turpināt... Bet man tik ļoti ļoti pietrūkst šie divi cilvēciņi. :( Es Jūs mīlu! 

Nevaru arī sagaidīt, kad satikšu Lauru, kura arī būs Latvijā drīz drīz... 

Atzīšanās sev...

Cik reizes cilvēks kāps uz viena grābekļa? Laikam, dažiem patīk sasisties vienreiz, otrreiz, trešreiz un vēl daudzas reizes.

Kļūdas cilvēks pieļauj daudzas gan lielas, gan mazas. Ir cilvēki, kas mācās no kļūdām, bet ir tie, kuriem patīk kļūdies vēlreiz tāpat.. Sajust sāpes. Bet sāpinot sevi, tu arī sāpini citus.

Tāpat arī cilvēks piedot var pāris reizes... Nodevību, melošanu... Bet cilvēka sirds arī to nevar ilgi izturēt. Cilvēks grib būt laimīgs.

Cilvēkam ir vajadzības. Viena no vajadzībām ir mīlestība. Mīlestība, kuru saņemt no otra cilvēka un kuru dot pretī. Vai nebūtu skaisti, ja mēs satiktu to vienu izredzēto, apprecētos un nodzīvotu līdz nāvei kopā. Ir tādi, kuriem tas sanāk. Bet dzīvē nāk kārdinājumi, kuriem cilvēks kā baudītājs nespēj pretoties. Lai pretotos vajag stingru nostāju sev pateikt "NĒ", bet retais kurš to spēj. Uzticas otram, kamēr otrs to izmanto un gūst uzvaras garšu no tā. 

Ir atnācis rudens. Kokiem sāk palikt auksti, cilvēkam arī.. Sakot jau, ka pavasari cilvēks meklē otru pusīti. Bet tuvojas rudens, ziema... aukstākie mēneši. Divatā tos būtu pavadīt siltāk. Bet dzīve kā parasti izspēlē visādas kārtis, vai spēlē šahu ar tevi. Tu esi figūra šaha spēlē un Jūs jau zināt, kas ar figūrām notiek... 

Vai nebūtu skaisti, ka Tu pārsalis ziemas vakarā atnāktu mājas. Tevi sagaidītu silta māja, dzīvoklis, istaba. Dzīvoklis būtu sasildīs gan ar siltumu, gan ar cilvēku, kurš tevi mīl. Ar viņa sapņiem par Jums, ar domām par tevi. Viņš vai viņa sasildītu Tavu nosalušo degungalu un pasniegtu krūzīti ar siltu tēju. Pasmaidītu un noprasītu: ''Nosali?", Tu ātri pamātu ar galvu un viņš vai viņa apskautu Tevi. 

Daudzi cilvēki tiecas meklē to savu otru pusīti... bet varbūt viņa atnāk, kad vismazāk gaidi? Vai tomēr labāk pašam sameklēt? 

Dzīve sūta Tev dažādus cilvēkus priekšā. Katrs iemāca Tev kaut ko, kas Tev nākotnē noderēs. Iespējams.

Reizēm jūtas ir tik stipras, ka Tevi vienkārši velk pie otra atpakaļ. Un Tu jūti, ka otrs arī nav vienaldzīgs pret Tevi. Bet dzīvē visādi notiek un otrs mēdz arī sabojāt visu to labo, kas bijis. Un Tu domā dot otru iespēju vai nē.. Grūtākais ir tas, ka līdzcilvēki Tevi līdz galam nesaprot. Cik ļoti Tu mīli otru, ka Tev sāp viss. Protams, viņi cenšas Tevi pasargāt, nepieļaut kļūdas, ko viņi kādreiz pieļāvuši. Bet varbūt Tu vēlies pieļaut kļūdas, mācīties.. 

Bet varbūt nepieciešams laiks. Runājot, ka laiks dzēš visu?! Bet Tu jau tāpat to neaizmirsti. Atceries ik pa laikam un Tev sāp. Tu ietinies savā segā un raudi.. klusumā.. viena... un ceri, ka kāds atnāks Tevi mierināt. Bet nenāk neviens. Ja nu kādreiz atnāk kāds, ir jautājumi, bet tajā brīdī Tu negribi atbildēt uz nevienu. Tu gribi, lai Tevi apskauj un stingri samīļo. 

Bet patiesībā Tu dzīvo uz mākoņa.. mīksta un pūkaina. Un ļoti gribi no viņa nokāpt, bet tev gribās, ka tieši viņš padod Tev roku un palīdz. Bet viņš to nesaprot un Tu paliec viena. 

kaut kā beigas, ir kā laba sākums

kas izdarīts, tas ir izdarīts. kas pateikts, tas ir pateikts. 

sāpīgi, bet tas tomēr beidzās. to, ka šīs attiecības beigsies sapratu pēc pirmā emocionālā satricinājuma. centos turēt, bet kādēļ vienai jācīnās... ja otrs ir kā lupata? vakar es  to sapratu, ka vairāk nevēlos tikt sāpināta, izmantota. 

tomēr, ceru un gaidu to labo cilvēku, kurš būs pelnījis mani un es viņu. bet pašlaik baudu atkal brīvību. 

neaizmirsīšu nekad viņa solījumus, nekad neaizmirsīšu kā viņš teica, ka šīs attiecības ir nopietnas. 

tomēr, centīšos aizmirst viņu... pašlaik savā dzīvē viņu neredzu. 

vispār šī ir 100 ziņa/ieraksts. vajadzētu rakstīt biežāk, bet tas notiek tad kad ir iedvesma. un tā iet un tikpat ātri aiziet. 

dzīvot tagadnei? ilgoties pēc pagātnes? domāt par nākotni?

domāju katram dzīvē reiz uznāk nostaļģija, par to, kas bijis. citiem mēnesī reizi, citiem nedēļā reizi, citam katru dienu. protams, kas var būt labāks par labām atmiņām, bet reizē atceramies sāpes. 

katras meitenes sapnis ir princis baltā zirgā, bet tomēr taču jābūt reālai. varbūt viņš nebūs tik perfekts. bet viņš būs tavs. viņš tevi piespiedīs tik cieši klāt... un tu gribēsi palikt viņa rokās.. visu nakti.. visu to laiku, kas tev ir dots ar viņu. 

nekad nedomāju par attiecībām, ka viņas varētu aiziet tik tālu līdz kāzām... labi ir mazas domas, kā varētu būt. bet līdz šim cik ļoti saceros, vēl zemāk nokrītu. 

ir sāpīgi redzēt, ka otru kas nomoka. cilvēks līdz galam neatklājas. iespējams, viss ir laiku. bet reizēm ir sajūta, ka runā ar sienu.. vārdi atsitas atpakaļ.. 

arī sāpīgi ir dzirdēt no otra visu to labo, bet pēc tam viņš to labo noliedz. it kā saka, ka viss kartība, bet kādēļ ir jēga melot?