tieši pirms gada Anglijā

Sveiki, vēlētos Jums šoreiz pastāstīt par to, kas notika pirms gada. Tieši šajā dienā un turpmākajās...

Viss sākās 2009. gada decembrī, kad sāku apdomāt ko es darīšu pēc skolas beigšanas, jo tad es mācījos 12tajā klasē. Tā nu biju piereģistrējos mājas lapā http://www.aupair-world.net/ Tā ir mājaslapa, kur tu vari atrast darbu visā pasaulē. 

Aupair ir labākais veids, kā iemācīties svešvalodu un citas valsts kultūru. aupair rūpējas par bērnu un tādējādi viņa mācās valodas, un iepazīstina sevi ar viņu kultūru. Parasti jaunieši, kuriem jau ir daži pamati valodas zināšanas svešvalodā palikt kopā ar ģimeni uz noteiktu laika periodu. Uzturēšanās laikā tev būtu jākļūst kā ģimenes loceklim. 

Tā nu es atradu ģimeni pie kuras gribētu braukt un strādāt un norunājām, ka es aizbraukšu uz Angliju paciemoties, paskatīties kā tur ir... Daudziem šāda iespēja nav un brauc pretī nezināmajam.... 

Nedaudz par to ģimeni. 3 bērni- 2 meitenītes un 1 puisītis. Mamma strādā skolā, tēvs vairāk pa māju, jo viņam smadzeņu audzējs. Biju tam pat gatava, jo zināju, ka ģimenē var būt gan labas, gan sliktas dienas. Dzīvo Anglijā pilsētā Gosporta, netālu no pilsētas, kur pirmo un pēdējo reizi Titāniks uzsāka savas gaitas. Tā nu norunājam, ka 17. februārī es lidošu uz Angliju un 19. februārī atpakaļ. Biļeti nopirku savlaicīgi janvāra sākumā, jo tad bija lētāk un februāris ir lēts mēnesis lidojumiem. 

Tā nu pienāca šis 17tais datums es devos uz Rīgu, lai laicīgi nokļūtu lidostā. Biju uztraukusies, bet ne tādēļ, ka lidoju pie savā ziņā svešiem cilvēkiem, bet tādēļ ka pirmo reizi savā mūžā lidošu. 

Nokļuvu lidostā no sākuma noskaidroju, kur man jāiet, bija nedaudz laika tāpēc ar mammu pastaigājāmies pa lidostu. Gribēju nopirkt baterijas fotoaparātam, bet tās bija diemžēl izpirktas! Tad jau devos uz pārbaudi... atvadījos no mammas un devos tur, kur iekļūst tikai pasažieri. Cilvēki ļoti daudz, jo uz Angliju lidot populāri. Tā kā man tikai rokas bagāža un uztraukums par manu bagāžu pilnīgi nekāds. Tā nu ar citiem pasažieriem tikām nogādāti pie lidmašīnas un varējām doties iekšā. 

Atradu sev vietu tieši pie loga.. Blakus apsēdās kāda kundze gados un viņai blakus kāda sieviete, kurai vēl nebija 30. Tā nu visi pasažieri bija sakāpuši un lidmašīna bija gatava pacelties. Tā nu ieskrējāmies un bijām gaisā! sajūtas vienkārši lieliskas. tā nu nokļuvām virs mākoņiem. Tā nu ik pa laikam paskatoties ārā pa logu, paklausījos mūziku un lasīju grāmatu.   Blakus kundze vaicāja: "Vai es varu palīst? Ka viņa nevarot, jo galva griežas un ausi krīt ciet!"

skaties cik skaisti

 Es atbildēju, ka man netraucējot un mierīgi varu palasīt. Kaut man arī ausis krita ciet, man bija konfektes un žāvu metode, jo man nāca miegs.... :D Tā ik pa laikam arī kunde paskatījās pa logu un tik noteica cik skaisti. Pastāstīja, ka viņai jau ātrāk vajadzēja lidot uz Angliju, bet tur kaut kas notika un viņa lido tikai tagad. Cik atceros viņa brauca ciemoties pie māsas. 
Manas acis klejoja pa lidmašīnu gan arī ārā pa logu, gan arī grāmatā. Visvairāk man patika, ka dažās vietās nebija mākoņi un varēja redzēt zemi tas arī izskatījās fantastiski.

skat zeme

ļoti skaisti bija, kad lidojām virs ūdens nebija mākoņu, redzēju kuģīšus gan mazus, gan lielākus, redzēju arī lidmašīnas, kuras lidoja pa savu ceļu. 

Tad jau pēc 2 stundu lidojuma bijām galā nolaidāmies un varējām doties katrs savu ceļu. Vecā kundze novēlēja patīkamu laiku, es viņai arī. :)

Tā nu devos meklēt, kur ir mani sagaidītāji. Kā izrādās viņi sēdēja sastrēguma un nedaudz kavējās. 

Tā nu kādu laiku paklīdu pa lidostu līdz kamēr ieradās. Vispirms iegāja'm veikalā, jo bērni kaut ko vēlējās un tad devāmies uz mašīnu. Izgāju ārā un bija tik silti. Pavasaris. Tad nu sēdāmies mašīnā un devāmies uz Gosportu. Vakarā mums bija pankūku vakariņas... Mazliet parunājāmies uz devāmies gulēt. Nākoša dienā dienā paņēmām jaunāko bērnu ātrāk no bērnu dārza un devāmies paēst pusdienas uz Pizza Hut. Man tur patīk. Var ēst gan picu, dažādus makaronu ēdienus arī salātus. Man ļoti iegaršojās makaronu un kukurūzu salāti... mmm... :) Izvāri makaronus maziņus. Izkās. Pievieno marinētu kukurūzu, krējumu un majonēzi, samaisi un ēd. Vienreiz pati taisīju. Garšīgi. Tad devāmies uz rotaļu laukumu, nosaukumu neatceros, bet tas bija tuvākajā pilsētā. Vakarā ciemos atnāca mammas draudzene ar savu aupairu. Meitene no Vācijas. Ar meiteni parunājāmies ko viņa te dara, kāpēc atbraukusi. Kā izrādās viņa ļoti ienīdusi angļu valodu, tāpēc atbraukusi. :D  

skats pa manu istabas logu, tipiskās angļu mājas

Vēl  ar puisīti likām puzles viņam tās ļoti patīk. ģimenei arī no Latvijas biju atvedusi kārumus šokolādi un Margaritas Stārestes pasaku grāmatu, bet vecāki dabūja kasti ar Laimas konfektēm. Trešajā diena'gandrži nokavējām manu lidmašīnu. Bija ātrs skrējiens pa lidostu un paspēju. Protams atvadas... puisītis raudāja. Žēl bija... Arī es raudāju, bet tas notika lidmasīnai paceļoties. NEzinu kāpēc, bet vienkrši uznāca. Tā nu atgriezos Latvijā, kur mani sagaidīja ziema. 

Vēlāk diemžēl nekas ar šo ģimeni nesanāca, jo viņiem aupairu vajadzēja ātrāk nekā es varēju tikt. Tēvam sākās ķīmijas terapija. Viņi solīja līdz kamēr es varu tikt paņems kādu citu aupairu, bet nu beigās sakot mani piekrāpa. Pašiem arī nekas ar aupairu nesanāca. Cik zinu tēvam atkal ir ķīmijas terapija, jo audzējs neatkāpjas. 

Bet tagad man ir piedāvātā iespēja, cita ģimene, 2 mēneši, 2011. gada vasara, bet par to citreiz.