lietuslāses manā logā

Jā, beidzot līst. Tiem kam nepatīk lietus vienalga, jo tas bija nepieciešams, vismaz putekļi nomazgājās no koku lapām(tagad lapas ir zaļas) un dārza puķes varēja padzerties. man tā tieca, ka krusa arī lija.

gatavojoties pēdējam 

kamēr istabā plūst auksts, svaigs gaiss izlēmu šeit, ko ierakstīt, jo beidzot spēki sakrāti, lai tastatūras burtus nospiestu pareizi..
Daudz, kas ir noticies, piemēram, sesija ir sākusies un tūlīt pat beigsies, jo 16tajā datumā pēdējais eksāmens...
Tika nodota kaudze ar grāmatām... divas vēl palikušās, jo tās ir jānodod Ekonomikas fakultātē un vienu no tām vēl vajag.
Bet nespēju vēl noticēt, ka pirmais kurss jau būs pagājis! Viss tik ātri paskrēja... bet patīk tas ko pagaidām mācos un kursa biedri ar dažiem izņēmumiem ir labi.

Šodien manā istabā iesmaržojās tāds aromāts, ko nebiju jutusi ļoti sen. Mazās neļķītes, zemenes un kafija... Sagribējās pat tādas smaržas, jo reizēm zemenes spēcīgāk iesmaržojas, tad kafija un patīkami fonā smaržoja neļķītes. Bet vislielākais prieks joprojām par svaigo gaisu. Šodien ciemos atnāca nostaļģija par laiku, kas bijis. Tā kā izlaidumu laiks, sagribējās atkal izlaidumu. Kādēļ lietu vērtību saprotam tikai tad, kad tās ir beigušās? 

Labi, ka izlaidumu sajūtu sajutīšu ejot uz māsas dēla 12tās klases izlaidumu un draudzes frizierskolas izlaidumu. Runājot par māsas dēla izlaidumu, ilgi domājām, ko dāvināt, jo viņš ļoti grib mašīnu, tā nu izveidojām pirmo krājkontu:

krājkonts- zila cūciņa ar Vāģiem

  Tā nu klausījos dziesmu šodien ar kuru izlaidumā ienācām Limbažu kultūras namā. Vēl joprojām atceros, ka negribējām tradicionālo "sēru" mūziku, tad nu ņēmām šo. Joprojām to atceroties skrien trīsas un gribās izlaidumu atkal un atkal. Īstenībā ļoti pietrūkst klases... ar dažiem pat 12 gadus kopā nomācījos vienā klasē.






Pagaidām tas viss, bet ir vēl ko stāstīt, neapgrūtināšu Jūs!