Kino Draugs

Sveiciens, martā! 

Pašlaik sēžot un gaidot solīto sniegputeni, izdomāju jāuzraksta. 

Gada pirmie divi mēneši ir jau pagājuši. Pašlaik esmu akadēmiskajā atvaļinājumā no skolas un pārdomās vai nākošgad atgriezties. Bet ne par to šoreiz ir stāsts. 

Parasti uz kino gāju reti, jo kā nestrādājošam studentam cenas likās augstas un bieži nevarēju atrast ar ko kopā iet. Vai arī tie ar ko gribēju iet kopā bija aizņemti. 

Viss sākas ar to, ka Janvāra vidū (neatceros precīzu datumu, jo biļete ir pie Marijas) kopā ar Mariju devāmies pastaigā, kas beigās noveda pie kino apmeklējuma. Nevarējām izvēlēties filmu, kuru gribam redzēt. Ieraudzījām filmu "30 Sitieni" 18+. Abas nolēmām nu labi ejam. Abas vīlāmies filmā, bet tomēr pavadījām jautru laiku kopā, izsmējāmies un nolēmām, ka vēl kaut kad jāiet uz kino.

25.janvārī ar Mariju devāmies uz "Annu Kareņinu" tik skaisti tērpi. Varbūt sākuma traucēja, ka filma bija kā uz skatuves darbība notiktu. Bet padomājot pēc tam secināju, ka visu augstu personu, sabiedrībā pazīstamu cilvēku dzīves ir kā uz skatuves. Mēs vienkāršie cilvēki zinām, kas notiek viņu dzīves - kas ar ko satiekas, kam piedzimis bērns... Ļoti skaista, noteikti izlasīšu grāmatu.

Pēc pāris dienām (29.01.2013) ar Mariju aizgājām uz "Cirque du Soleil: Pasaulēm tālu". Pirmo reiz mūžā uz 3D filmu. Super! Tik skaisti. Sajūta, ka visu gribi apčamdīt un sajūta, ka esi tajā visā iekšā. Līdzīgi kā jau daži kino kritiķi izteicās, filmas beigas atgādināja "The Beatles" mūzikas video klipus. Filmā tika parādīta arī dažādu tautu kultūra, cirka priekšnesumos. Līdz ar filmu, tā teikt, apvienoju apmeklējumu cirku, kur neesmu ne reizi bijusi.

18.februāri, šoreiz kopā ar Antu devāmies uz filmu "Daiļās būtnes". Anta tik ļoti vēlējas redzēt, nolēmu kādēļ gan nē, jāiet. Kā jau ierasts sākumā dažādu filmu traileri, ieskaitot šausmu filmas "Mamma". Lielākās drausmas manā mūžā, nezinu kādēļ tādu traileri vajadzēja rādīt, ne visi skatās šausmu filmas. Esmu redzējusi tikai 3 savā mūžā "Vaska figūru muzeju", "Ceļa galu 2" un "Paranoja", pēdēja laikam neskaitās šausmu filmas, bet trilleris. Labi novirzījos no tēmas, "Daiļās būtnes" līdzīgi "Krēslas" sāgai, bet rodas jautājums vai vispār var uzņemt vai uzrakstīt, ko skaistu, kas nesasitās ar mistiku, burvestībām, vampīriem, zombijiem un vilkačiem. Filma skaista, sižets labs. Vēlētos arī izlasīt grāmatu uz kuras pamatiem ir uzņemta filma, bet pēc Antas komentāriem jūtos kā jau izlasījusi grāmatu.

27.februārī beidzot ar Elīnu aizdevāmies uz "Nožēlojamiem". Fantastisks mūzikls. Tik skaisti... trūkst vārdu. Tā filma ir jāredz! Pašas beigas visvairāk atmiņā palika, kā visi beigās dziedāja kopā, biju jau dažiem tēliem pieķērusies un viņu nāve lika nobirdināt kādu asaru. Tādēļ beigās asarās izplūdu.. Es ceru, ka drīzumā būs vēl līdzīgas filmas, kurās aktieri dzied dzīvajā, nevis veiksmīgi plāta mutes.

Vakar ar Antu bijām uz filmu "Pirmklasīgās". Skatoties filmu likās, ka veidotāji ir izveidojuši seriālu "Glee" filmā. Man jau kā cilvēkam, kam mūzika ir sirdij tuva filma ļoti patika. Aktieri kolosāli, dziesmu aranžijas labas.

Vēl tik pāris biļetes pietrūkst, lai kļūtu par Kino Guru. Tad būs lielāka atlaide uz filmām. Tā nu nākamā filma, kas ir mūsu sarakstā ir "Varenais no Oza zemes", kura iznāk 8. martā, bet mums, laikam, ieplānots 13. martā iet. Vēl gribētu aprīlī redzēt Prāta vētras koncertu, par kuru plašāku informāciju neatrodu, bet redzēju traileri kino.
Tas arī īsumā viss, līdz nākamai reizei.