PAGRIEZIENS
dzīve kā akmeņainas trepes,
ne gala, ne malas,
šķiet līnija manā plaukstā
pārāk sazarota un brīnumaina.
liekas tas nekad vairs nebeigsies
un nekad es nenogriezīšos tālāk
cerams reiz ieraudzīšu finišu,
lai atkal ieraudzītu brūnās acis.
šķiet tavs saulainais smaids
liek man atgriezties bērnībā.
nebeidzami kritieni,
nebeidzamas asaru vētras
un šķiet, ka esi tik tuvu,
bet tālāk nākošais līkums.
Brīnišķīgi! man diiiikti patīk!
AtbildētDzēst