Lidmašīnas

Rudens tuvojas ar aukstiem vakariem, 
bet tovakar tu mani sasildīji.
cieši apskāvi un sildīji.. 
Lidmašīnas nolaidās, 
izlaida nogurušus pasažierus. 
Katrs steidzās pie tuvajiem, 
pie mīļotā, pie kāda. 

Bet tajā vakarā Tu biji mans, 
Es nezināju, ka tas būs mūsu 
pēdējais vakars. 
Es sapņoju, kā mēs kopā lidosim. 
Lidosim apskatīt pasauli, 
kura pieder mums. 

Virs mums spīdēja zvaigznes, 
Mirgoja lidmašīnu gaismiņas. 
Mani sapņi pacēlās līdz 
ar tām pāris lidmašīnām, 
kuras aizlidoja un aizveda citus. 

Es biju nosalusi, trīcēju, 
bet tu atļāvi ielikt manas rokas 
tev zem jakas. 
Es cieši piespiedos tev klāt.
Es dzirdēju tavus sirdspukstus.
Tie sitās tāpat kā manējie,
tu nerāvies prom un mani sildīji.

ir jau vēls..

Bija vēls toreiz,
Kad mēs pirmo reizi tikāmies.
Man izslēdzas telefons
un es baidījos no nezināmā. 
Biju redzējusi tik tavu bildi,
dzirdējusi tavu balsi.
Bet es zināju,
ka Tu tur būsi un
gaidīsi tieši mani.

Vēli vakari un naktis,
tas bija mūsu laiks.
Mēs abi klīdām pa ielām
Runājam visādus niekus.
Mani netraucēja laiks,
man biji Tu, tikai Tu.
Atceries, kā lietu izmirkām,
un skūpstījāmies zem ceriņiem?

Viss bija tik skaisti un naivi.
Dzīve ar mums spēlējās.
Mēs atļāvām, jo bijām tikai
Tu un Es.
Citu domas mums slīdēja garām. 
Tu mani sargāji, sāpināji un 
mīlēji reizē. 
Sirdī asi iezogas sāpe un 
no acīm izplūst asaru jūra. 

sabrukusī

Rīga no manis šajos pēdējos 5 mēnešos ir paņēmusi daudz mana spēka. Gan devusi, gan atņēmusi. Tāpat ka cilvēks var daudz sevī glabāt un klusēt līdz brīdim kamēr viņš salūza. 

Pavasaris mani pārsteidza ar pirmo aizraušanos. tuvu cilvēku, kas lika saprast, ka esmu skaista un varu arī kādam patikt. Līdz ar viņu iepazinos vēl ar kādu. Bet tomēr izvēlējos to pirmo cilvēku. Nenožēloju to laiku, kuru pavadīju ar viņu kopā, bet tas viss beidzās. Devu otram cilvēkam iespēju būt kopā ar mani. 

Tomēr viss ar laiku mainās un pazūd... Dzīve arī sagādā pārsteigumus gan patīkamus, gan nepatīkamus. 

Augusta beigas bija mans smagākais laiks mana dzīvē. Emocionāls sabrukums. Viss sakrājas un es vienkārši salūzu. Paldies, ka ir draugi, kuri mani uzklausa un saprot. 

Vakar bij mana pēdēja darba diena. Tik grūti bija atvadīties no kolēģiem... ir bijušas labas un sliktas dienas, bet es tu nostrādāju 1 gadu un 3 mēnešus.. Visi apsargi sirdī tuvi... Daži kolēģi vispār. Bet kā jau vienmēr teicu negāju uz darbu meklēt draugus. 

Man gribās būt tikt novērtētai. es neesmu kāda privātīpašums. Es neesmu mājkalpotāja. Esmu slinka, bet māku savākties. Es gribu, ka mani ciena. Saprot. Tad kādēļ izvēlēties, ja nu tagad grib lai es mainos. Uzreiz varēja ņemt kādu citu... 

Pašlaik esmu izvēles priekšā, ko darīt ar nākotni. Braukt prom? Palikt? Dzīvot? Turpināt iesākto vai ķerties pie jaunas lapaspuses? Izvēle ir tikai man nav spēka izvēlēties pareizo. Negribu kļūdīties. 

taisnība