Bija vēls toreiz,
Kad mēs pirmo reizi tikāmies.
Man izslēdzas telefons
un es baidījos no nezināmā.
Biju redzējusi tik tavu bildi,
dzirdējusi tavu balsi.
Bet es zināju,
ka Tu tur būsi un
gaidīsi tieši mani.
Vēli vakari un naktis,
tas bija mūsu laiks.
Mēs abi klīdām pa ielām
Runājam visādus niekus.
Mani netraucēja laiks,
man biji Tu, tikai Tu.
Atceries, kā lietu izmirkām,
un skūpstījāmies zem ceriņiem?
Viss bija tik skaisti un naivi.
Dzīve ar mums spēlējās.
Mēs atļāvām, jo bijām tikai
Tu un Es.
Citu domas mums slīdēja garām.
Tu mani sargāji, sāpināji un
mīlēji reizē.
Sirdī asi iezogas sāpe un
no acīm izplūst asaru jūra.
Ļoti norezonēja ar mani...
AtbildētDzēst