hello

Šodien īpašais 11.12.13. datums :) 

Atcerējos par savu blogu, tad nu domāju jāuzraksta kaut kas. 

Vakar pamodos slima. Deguns tek, acis deg un asaro. Galvā dīvains spiediens. Šodien jūtos labāk. Pašlaik tiesāju lielu bļodu ar vistas zupu. :) Paldies bosam, kas man uztaisīja. Būs jāpalūdz recepte, jo es tiešām jūtos labāk. 

Tā nu tā, kas manā dzīvē mainijies? Vairs neesmu Latvijā. Jau vairāk kā mēnesi dzīvoju Genzijā (Guernsey jeb citi to sauc par Gērnsiju). Strādāju ķīniešu restorānā "Mandarin Garden". Mani darba pienākumi? No rīta iztīrīt restorānu, vakarā apkalpot cilvēkus. Darbs nav smags, kaulus nelauž. Grūtākais ir tas reizēm saprast, ko cilvēki grib no tevis un pareizi pierakstīt to, ko cilvēki pasūta. :) Bet atceroties pirmas nedēļas... redzot ēdienus man vienmer bija jautājums: "Kas tas?". Bet ziniet, pieķēru sevi pirms pāris nedēļām, ka es zinu ēdienus, kā tie izskatās, protams, ir ēdieni, ko ne reizi neesmu redzējusi, bet vienmer jau ir kāds kam pajautāt. Tā kā ar laiku būšu profesionāle. :D  

Piektdienas un sestdienas ir trakākās dienas, jo ir ļoti daudz cilvēku, bet viss ir paveicams :) Bet toties pirmdienas ir manas mīļākas dienas- algas diena un tas ka nākamā diena man ir brīva. 

Tā vairāk par šo vietu. Te ir ļoti skaisti, kā pasakās. Tādi mazi meži, kas man liek sajusties, kā "Alisei Brīnumzemē". Vienīgais nedaudz dīvaini, ka deembrī šeit ir plus 8 grādi. Sniega arī nav, bet nu varu saplest papīru un izmētāt pa istabu. tik kurš to pēc tam tīrīs? Runājot par Ziemassvētkiem, Ziemassvetku vakars man ir jāstrādā, toties pēc tam divas brīvas dienas. :) 25.decembrī būs te pat restorānā pasēdēšana, jo restorāns ir ģimenes uzņēmums, tad nu būsim te daudzi. :) Bet vismaz nebūšu vientuļa svētkos. :) 

mana bļoda ar zupu tulīt būs beigusies, tad nu tagad lieku lielu punktu šim ierakstam. :) 

Atzīšanās sev...

Cik reizes cilvēks kāps uz viena grābekļa? Laikam, dažiem patīk sasisties vienreiz, otrreiz, trešreiz un vēl daudzas reizes.

Kļūdas cilvēks pieļauj daudzas gan lielas, gan mazas. Ir cilvēki, kas mācās no kļūdām, bet ir tie, kuriem patīk kļūdies vēlreiz tāpat.. Sajust sāpes. Bet sāpinot sevi, tu arī sāpini citus.

Tāpat arī cilvēks piedot var pāris reizes... Nodevību, melošanu... Bet cilvēka sirds arī to nevar ilgi izturēt. Cilvēks grib būt laimīgs.

Cilvēkam ir vajadzības. Viena no vajadzībām ir mīlestība. Mīlestība, kuru saņemt no otra cilvēka un kuru dot pretī. Vai nebūtu skaisti, ja mēs satiktu to vienu izredzēto, apprecētos un nodzīvotu līdz nāvei kopā. Ir tādi, kuriem tas sanāk. Bet dzīvē nāk kārdinājumi, kuriem cilvēks kā baudītājs nespēj pretoties. Lai pretotos vajag stingru nostāju sev pateikt "NĒ", bet retais kurš to spēj. Uzticas otram, kamēr otrs to izmanto un gūst uzvaras garšu no tā. 

Ir atnācis rudens. Kokiem sāk palikt auksti, cilvēkam arī.. Sakot jau, ka pavasari cilvēks meklē otru pusīti. Bet tuvojas rudens, ziema... aukstākie mēneši. Divatā tos būtu pavadīt siltāk. Bet dzīve kā parasti izspēlē visādas kārtis, vai spēlē šahu ar tevi. Tu esi figūra šaha spēlē un Jūs jau zināt, kas ar figūrām notiek... 

Vai nebūtu skaisti, ka Tu pārsalis ziemas vakarā atnāktu mājas. Tevi sagaidītu silta māja, dzīvoklis, istaba. Dzīvoklis būtu sasildīs gan ar siltumu, gan ar cilvēku, kurš tevi mīl. Ar viņa sapņiem par Jums, ar domām par tevi. Viņš vai viņa sasildītu Tavu nosalušo degungalu un pasniegtu krūzīti ar siltu tēju. Pasmaidītu un noprasītu: ''Nosali?", Tu ātri pamātu ar galvu un viņš vai viņa apskautu Tevi. 

Daudzi cilvēki tiecas meklē to savu otru pusīti... bet varbūt viņa atnāk, kad vismazāk gaidi? Vai tomēr labāk pašam sameklēt? 

Dzīve sūta Tev dažādus cilvēkus priekšā. Katrs iemāca Tev kaut ko, kas Tev nākotnē noderēs. Iespējams.

Reizēm jūtas ir tik stipras, ka Tevi vienkārši velk pie otra atpakaļ. Un Tu jūti, ka otrs arī nav vienaldzīgs pret Tevi. Bet dzīvē visādi notiek un otrs mēdz arī sabojāt visu to labo, kas bijis. Un Tu domā dot otru iespēju vai nē.. Grūtākais ir tas, ka līdzcilvēki Tevi līdz galam nesaprot. Cik ļoti Tu mīli otru, ka Tev sāp viss. Protams, viņi cenšas Tevi pasargāt, nepieļaut kļūdas, ko viņi kādreiz pieļāvuši. Bet varbūt Tu vēlies pieļaut kļūdas, mācīties.. 

Bet varbūt nepieciešams laiks. Runājot, ka laiks dzēš visu?! Bet Tu jau tāpat to neaizmirsti. Atceries ik pa laikam un Tev sāp. Tu ietinies savā segā un raudi.. klusumā.. viena... un ceri, ka kāds atnāks Tevi mierināt. Bet nenāk neviens. Ja nu kādreiz atnāk kāds, ir jautājumi, bet tajā brīdī Tu negribi atbildēt uz nevienu. Tu gribi, lai Tevi apskauj un stingri samīļo. 

Bet patiesībā Tu dzīvo uz mākoņa.. mīksta un pūkaina. Un ļoti gribi no viņa nokāpt, bet tev gribās, ka tieši viņš padod Tev roku un palīdz. Bet viņš to nesaprot un Tu paliec viena. 

Lidmašīnas

Rudens tuvojas ar aukstiem vakariem, 
bet tovakar tu mani sasildīji.
cieši apskāvi un sildīji.. 
Lidmašīnas nolaidās, 
izlaida nogurušus pasažierus. 
Katrs steidzās pie tuvajiem, 
pie mīļotā, pie kāda. 

Bet tajā vakarā Tu biji mans, 
Es nezināju, ka tas būs mūsu 
pēdējais vakars. 
Es sapņoju, kā mēs kopā lidosim. 
Lidosim apskatīt pasauli, 
kura pieder mums. 

Virs mums spīdēja zvaigznes, 
Mirgoja lidmašīnu gaismiņas. 
Mani sapņi pacēlās līdz 
ar tām pāris lidmašīnām, 
kuras aizlidoja un aizveda citus. 

Es biju nosalusi, trīcēju, 
bet tu atļāvi ielikt manas rokas 
tev zem jakas. 
Es cieši piespiedos tev klāt.
Es dzirdēju tavus sirdspukstus.
Tie sitās tāpat kā manējie,
tu nerāvies prom un mani sildīji.

ir jau vēls..

Bija vēls toreiz,
Kad mēs pirmo reizi tikāmies.
Man izslēdzas telefons
un es baidījos no nezināmā. 
Biju redzējusi tik tavu bildi,
dzirdējusi tavu balsi.
Bet es zināju,
ka Tu tur būsi un
gaidīsi tieši mani.

Vēli vakari un naktis,
tas bija mūsu laiks.
Mēs abi klīdām pa ielām
Runājam visādus niekus.
Mani netraucēja laiks,
man biji Tu, tikai Tu.
Atceries, kā lietu izmirkām,
un skūpstījāmies zem ceriņiem?

Viss bija tik skaisti un naivi.
Dzīve ar mums spēlējās.
Mēs atļāvām, jo bijām tikai
Tu un Es.
Citu domas mums slīdēja garām. 
Tu mani sargāji, sāpināji un 
mīlēji reizē. 
Sirdī asi iezogas sāpe un 
no acīm izplūst asaru jūra. 

sabrukusī

Rīga no manis šajos pēdējos 5 mēnešos ir paņēmusi daudz mana spēka. Gan devusi, gan atņēmusi. Tāpat ka cilvēks var daudz sevī glabāt un klusēt līdz brīdim kamēr viņš salūza. 

Pavasaris mani pārsteidza ar pirmo aizraušanos. tuvu cilvēku, kas lika saprast, ka esmu skaista un varu arī kādam patikt. Līdz ar viņu iepazinos vēl ar kādu. Bet tomēr izvēlējos to pirmo cilvēku. Nenožēloju to laiku, kuru pavadīju ar viņu kopā, bet tas viss beidzās. Devu otram cilvēkam iespēju būt kopā ar mani. 

Tomēr viss ar laiku mainās un pazūd... Dzīve arī sagādā pārsteigumus gan patīkamus, gan nepatīkamus. 

Augusta beigas bija mans smagākais laiks mana dzīvē. Emocionāls sabrukums. Viss sakrājas un es vienkārši salūzu. Paldies, ka ir draugi, kuri mani uzklausa un saprot. 

Vakar bij mana pēdēja darba diena. Tik grūti bija atvadīties no kolēģiem... ir bijušas labas un sliktas dienas, bet es tu nostrādāju 1 gadu un 3 mēnešus.. Visi apsargi sirdī tuvi... Daži kolēģi vispār. Bet kā jau vienmēr teicu negāju uz darbu meklēt draugus. 

Man gribās būt tikt novērtētai. es neesmu kāda privātīpašums. Es neesmu mājkalpotāja. Esmu slinka, bet māku savākties. Es gribu, ka mani ciena. Saprot. Tad kādēļ izvēlēties, ja nu tagad grib lai es mainos. Uzreiz varēja ņemt kādu citu... 

Pašlaik esmu izvēles priekšā, ko darīt ar nākotni. Braukt prom? Palikt? Dzīvot? Turpināt iesākto vai ķerties pie jaunas lapaspuses? Izvēle ir tikai man nav spēka izvēlēties pareizo. Negribu kļūdīties. 

taisnība

pavasaris joprojām galvā.

es domāju, ka tikai filmās ir skūpsti, kuri gāž no kājām... nē, dzīvē tā arī notiek un pašam to piedzīvot ir tik skaisti un brīnišķīgi. kājas paliek ļenganas un tevi tur tikai viņš. 

jau minēju, ka manas attiecības izbeidzās, bet tagad ir sācies process, kam jaunam. 

vakar viņš mani pasteidza ar tik garu rozi.. citu reizi teica: "piedod bez puķēm" es: "skaties tik daudz ceriņu".  vakara beigās man bija tik daudz ceriņu, abi izlijuši, bet kolosāls vakars. arī vakar tiku pie ceriņiem. tagad visa virtuve smaržo pēc ceriņiem un galda vidū gara sarkana roze... :) 

šorīt uzkāpu uz svariem... nedaudz šokā 10 kg kaut kur pazuduši, nē, es esmu centusies, neko. varbūt vainojams šis pavasaris, kur visādi notikumi sākot ar bēdīgiem un beidzot ar brīnišķīgiem. 

bet es neko nenožēloju tās attiecības, kuras man bija tikai mēnesi. es ceru, ka šīs attiecības izdosies. 

šis ir mans mīļākais pavasaris. 

kaut kā beigas, ir kā laba sākums

kas izdarīts, tas ir izdarīts. kas pateikts, tas ir pateikts. 

sāpīgi, bet tas tomēr beidzās. to, ka šīs attiecības beigsies sapratu pēc pirmā emocionālā satricinājuma. centos turēt, bet kādēļ vienai jācīnās... ja otrs ir kā lupata? vakar es  to sapratu, ka vairāk nevēlos tikt sāpināta, izmantota. 

tomēr, ceru un gaidu to labo cilvēku, kurš būs pelnījis mani un es viņu. bet pašlaik baudu atkal brīvību. 

neaizmirsīšu nekad viņa solījumus, nekad neaizmirsīšu kā viņš teica, ka šīs attiecības ir nopietnas. 

tomēr, centīšos aizmirst viņu... pašlaik savā dzīvē viņu neredzu. 

vispār šī ir 100 ziņa/ieraksts. vajadzētu rakstīt biežāk, bet tas notiek tad kad ir iedvesma. un tā iet un tikpat ātri aiziet. 

dzīvot tagadnei? ilgoties pēc pagātnes? domāt par nākotni?

domāju katram dzīvē reiz uznāk nostaļģija, par to, kas bijis. citiem mēnesī reizi, citiem nedēļā reizi, citam katru dienu. protams, kas var būt labāks par labām atmiņām, bet reizē atceramies sāpes. 

katras meitenes sapnis ir princis baltā zirgā, bet tomēr taču jābūt reālai. varbūt viņš nebūs tik perfekts. bet viņš būs tavs. viņš tevi piespiedīs tik cieši klāt... un tu gribēsi palikt viņa rokās.. visu nakti.. visu to laiku, kas tev ir dots ar viņu. 

nekad nedomāju par attiecībām, ka viņas varētu aiziet tik tālu līdz kāzām... labi ir mazas domas, kā varētu būt. bet līdz šim cik ļoti saceros, vēl zemāk nokrītu. 

ir sāpīgi redzēt, ka otru kas nomoka. cilvēks līdz galam neatklājas. iespējams, viss ir laiku. bet reizēm ir sajūta, ka runā ar sienu.. vārdi atsitas atpakaļ.. 

arī sāpīgi ir dzirdēt no otra visu to labo, bet pēc tam viņš to labo noliedz. it kā saka, ka viss kartība, bet kādēļ ir jēga melot?

pavasaris

beidzot pienācis ilgi gaidītas pavasaris. šoreiz kaut kur aizkavējies bija. 

drīz jau dabu piepildīs ceriņu smarža, ābeļu un ķiršu ziedi. mans mīļākais laiks, kad viss ir sācis ziedēt un apkārt ir tik skaisti. 

pavasarī vienmēr apkārt ir arī mīlestība. citus gadus vienmēr ir pagadījies kāds ar ko aizrauties, bet tomēr vienalga kāds sirsniņā trūkst. šogad, tomēr kāds atnāca pie manis un kā sola vaļā tik viegli nelaidīs. 

lai cik dīvaini nebūtu, biju sev solījusi, ja līdz maijam manā dzīvē, kas nemainīsies es braukšu prom no Latvijas uz kādu laiku. tomēr, kas mainījās. viņš ir mans jau mēnesi un 5 dienas. laiks ātri paskrēja. 

katru dienu ilgojos pēc viņa vairāk un vairāk. reizēm vakaros ir tik grūti iemigt bez viņa. bet tomēr man ir viņš. es neesmu vairs viena. 

dažreiz liekas, ka pamodīšos un man viņa vairāk nebūs. bet es ceru, ka tās tomēr ir tikai manas iedomas. 

dzīve ir skaista un tad kad tu vismazāk gaidi, tad tā paliek vēl skaistāka! :) 

baudiet pavasari un drīz jau būs vasara. :) 

I hope

viņam

Es aizvēru acis. 

Man likās, ka apskauju Tevi.

Es sajutu tavu smaržu, 

Tu elpoji mierīgi un skanīgi,

Es skatījos kā Tavs ķermenis miegā cilājas.

Tu pasmaidīji, vai Tu sapņoji par mani? 

Es negribēju Tevi modināt,

Bet mums bija jāatgriežas ikdienas steigā.

Es pielīdu tuvāk Tev, lai sajustu Tavu siltumu.

Tu mani cieši apskāvi un solīji nekad vaļā nelaist. 

R.S.

22

Vakar iznāca Teilores Sviftas jaunais videoklips dziesmai 22. Videoklipā ir atainota dzimšanas dienas ballīte, meiteņu ballīte, kura visticamāk tiek svinēta mājā pie jūras. Es jau pagājušā gadā vēlējos nosvinēt savu dzimšana dienu pie jūras, bet diemžēl ar vecmāmiņas nāvi savu dzimšanas dienu nosvinēju tik apēdot kūku un izdzerot šampanieti. 

Šis videoklips atmodināja manī manu sapni, par nedēļas nogali vasarā pie jūras... Tik ļoti gribas... vēderā valda tāda patīkama kutināšana. Tik ļoti gribas piepildīt savu sapnīti, ka tas ir vienīgais par ko domāju pašlaik. 

Pašlaik pētu dažādas brīvdienu mājas, kuras varētu kopā ar draudzenēm noīrēt, kur pavadīt lielisku nedēļas un pie viena nosvinēt manu dzimšanas dienu! 

Kino Draugs

Sveiciens, martā! 

Pašlaik sēžot un gaidot solīto sniegputeni, izdomāju jāuzraksta. 

Gada pirmie divi mēneši ir jau pagājuši. Pašlaik esmu akadēmiskajā atvaļinājumā no skolas un pārdomās vai nākošgad atgriezties. Bet ne par to šoreiz ir stāsts. 

Parasti uz kino gāju reti, jo kā nestrādājošam studentam cenas likās augstas un bieži nevarēju atrast ar ko kopā iet. Vai arī tie ar ko gribēju iet kopā bija aizņemti. 

Viss sākas ar to, ka Janvāra vidū (neatceros precīzu datumu, jo biļete ir pie Marijas) kopā ar Mariju devāmies pastaigā, kas beigās noveda pie kino apmeklējuma. Nevarējām izvēlēties filmu, kuru gribam redzēt. Ieraudzījām filmu "30 Sitieni" 18+. Abas nolēmām nu labi ejam. Abas vīlāmies filmā, bet tomēr pavadījām jautru laiku kopā, izsmējāmies un nolēmām, ka vēl kaut kad jāiet uz kino.

Hello Paris

Maza iedvesma no Parīzes bildēm no interneta dziļumiem. 

mīlu

Priecīgu Valentīndienu, lai šī diena ir jauka un mīlestības pilna! :) 

Pagrieziens

Tikko rakņājoties vecā plānotājā atradu dzejoli, kuru uzrakstīju 2009. vai 2010. gadā. Atstāju visu kā bija, visus komatus, punktus. Neliku lielos burtus, laikam tā toreiz to biju domājusi.

moment of inspiration

Reizēm trūkst iedvesmas, reizēm tik gribās paskatīties uz skaistām bildītēm, kur viss liekas perfekts un skaists. Tādēļ padalīšos ar kādam skaistām bildēm :) 

apsēstības...

vai tev ir kāda lieta, darbība vai kas cits, kas liek tavai sirdij pukstēt straujāk un vēlies to darīt atkal un atkal? 

Pašlaik man ir sākusies Costas mānija. Ar Costu iepazinos būdama Anglijā, šajā mēnesī atgriezos Costā un atcerējos savu mīlestību pret kafiju. Kafija it kā esot kaitīga. tur kas iekšā un kas vēl.... Bet reizēm jau var. Man liekas, ka kafija kas gatavota profesionālā kafijas veikaliņā ir kas fantastisks un baudāms. 

Vakar biju Costā pie Brīvības pieminekļa, zem Mildas kājām. Jauka kompānija un dzēriens bļodiņā, jo vislielākais dzēriena izmērs ir krūzīte, kas izskatās pēc bļodiņas. 

Amerikāņiem ir apsēstība ar Starbucks, bet man ar Costa Coffee. 

Protams, ir lētāki kafijas veikaliņi, kur nopirkt kafiju un nemaz sliktu, bet sevi jau var palutināt. 

Noteikti bezjēdzīgākais ieraksts mana bloga vēsture, bet ejam iedzert kafiju? :) 

pārmaiņas

Kā Tev liekas, kas ir pārmaiņas? 

Vakar Limbažos pārbīdīju istabā mēbeles. Nedaudz savādāk, bet bija nepieciešams kaut kas. 

Radās plāns vasarā veikt dažas izmaiņas istabā, nokrāsot 2 sienas bordo krāsā, pārējās atstāt savas tagadējās tapetes tik nobružāto vietā uzlīmēt svaigas :) bet nu ja nu veikšu kādas pārmaiņas noteikti publicēšu pirms un pēc bildītes. 

Pievienoju blogam jaunu lapu "2013.gada apņemšanās". Pievienoju 7 lietas, kuras Vēlos paveikt šajā gadā. Vari ieskatīties. Vai tev ir kāda apņemšanās? 

Rīt sākas prakse, kuru iešu Rīgas Centrālajā bibliotēka, Mūzikas un mākslas nodaļā. 

Pagaidām īsumā viss, līdz vēlākam.